sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs

īsi


Atkal cits. Tu manis nemīlēts un sāpināts. Vakar ieliki savu seju manās rokās, lūgdams pēc mīlestības. Jutu tavas asaras uz manām plaukstām. Sāļākas par Sarkanās jūras ledaino ūdeni. Rūgtākas par melno šokolādi. Kā neaizsargāts kucēns tu piekļāvi man savas slapjās acis un lūdzi mani neaiziet. Es paliku, bet ne tevis dēļ. Sevis. Vēlos tevi sev blakus, bet ne šodien, ne rīt. Parīt? Es piezvanīšu. Es apsolu. Varbūt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru