Dzīve ir bērns, kam visa pasaule kā rotaļu laukums. Bērns mani salipinājis no smilšu graudiņiem. Maziem, nenozīmīgiem. Kas gan es par cilvēku. Viena. Vientuļa starp citiem smilšu graudiņiem. Bērns būtu pacenties cītīgāk. Bet kādēļ? Esmu taču tikai, lai aizpildītu viņam laiku, līdz apnikšu. Nosviedīs stūrī nevjadzīgu. Nevajadzīgu sauju smilšu. Saplūdīšu ar citiem aizmirstajiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru